13. janvāris

Pie kājām krīt sniegs,

Var tikai nojaust, ka mani kāds gaida.

MÄ“ness tik viens,

Tāds nezin, kā pazemot.



Nakts, bet nenāk miegs.

Manas ausis dzird to, kas nav pateikts.

Tik krāsains rīts,

Gribās nogulties tajā, un gulēt līdz rītam,

Kad pirmais mÅ«s modinās vÄ“jš, vÄ“jš

Bet, kāpÄ“c šodien es jÅ«tos tik svešs?



Kurš no šiem vÄ“jiem ir Tavs?

Kas glāsta man neprasot pretī.

Ļaujies, lai ved sev līdz,

Zinot, ka man pietrūks spēka,

Es gribu, lai pirmais to dzirdÄ“tu vÄ“jš, vÄ“jš

Bet, kāpÄ“c šodien es jÅ«tos tik svešs?

KāpÄ“c šodien es jÅ«tos tik svešs?



Ja Tu būtu mēness,

Es dotu visu, lai varētu lidot.

Tomēr Tu augstāk kā es,

Kāds no mums gribēs piekļauties tuvāk.

Bet tuvāk mums abiem bÅ«s vÄ“jš, vÄ“jš

Bet, kāpÄ“c šodien es jÅ«tos tik svešs?

KāpÄ“c šodien es jÅ«tos tik svešs?



Pagriezu galvu

Un jutos savādāk.

Piedod, es vēlos par daudz.

Kāpēc Tu nerunā?

Es pagriezu galvu

Un jutos savādāk.

Piedod, es vēlos par daudz

Mums nav tiesības runāt un mīlēt uz spārniem

Kā mÄ«lÄ“t var vienÄ«gi vÄ“jš, vÄ“jš

Bet, kāpÄ“c šodien es jÅ«tos tik svešs?

KāpÄ“c šodien es jÅ«tos tik svešs?



VÄ“jš, vÄ“jš

Bet, kāpÄ“c šodien es jÅ«tos tik svešs?

KāpÄ“c šodien es jÅ«tos tik svešs?