Par podu
Brainstorm (Latvian) · Tur kaut kam ir jÄbÅ«t [2008]
Pa pasauli mūsu, kur viss ir tik strauji
MašÄ«nas rÅ«c un pagalmos ir kaujas
Lēni, lēni, Atis ceļu mēro
Uz pagasta centru ar kumeliņu bēro
Čīkstēja rati un vērojot skatu
Viņš pieglauda matus, un padomÄja: "ÄÄÄ,
VÄ“l jÄtiek lÄ«dz tirgum, jÄpaņem pirkumi
JÄpabaro zirgu, nu, kaut kÄ tÄ..."
GarÄmbraucÄ“ji taurÄ“ un sauc
Apdzen pajūgu, riepas tik kauc, lai kauc
GarÄmbraucÄ“ji taurÄ“ un sauc
Stūri rausta un uzacis rauc, lai rauc
Miests aiz miesta, viss iet kÄ pa sviestu
LÄ«dz vajadzÄ«bas spiests Atis liek zirgam stÄt
StÄv, kaut ko bakstÄs, redz mÄla podu
DomÄ: "kas tas tÄds?", un pieiet tam klÄt
Tai podÄ bij' lati, tas Atim sÄk patikt
Viņš pieglauda matus, un padomÄja: "wow
Te atlikt var tirgu, laist vaÄ¼Ä zirgu
Ir iespÄ“ju virkne", un priekÄ sÄk kaukt
GarÄmbraucÄ“ji taurÄ“ un sauc
"Ko viņš stÄv, te stÄvÄ“t nav ļauts!", nav ļauts
GarÄmbraucÄ“ji taurÄ“ un sauc
"NÄ“, tu paskaties, vai tas nav viens pauts?", jÄ nav
Bet tie, kam vÄ“l uz lÅ«pÄm piens
Vai mÄcÄ«t var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens
Ir tas, kur iekšÄ griest?
Bet tie, kam vÄ“l uz lÅ«pÄm piens
Vai mÄcÄ«t var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens
Ir tas, kur iekšÄ griest?
Hm... tÄtad podÄ bij' lati, kas Atim tÄ patÄ«k
Bet pirms palaist zirgu
No priekiem tiek žirgts
Viņš apsÄ“dÄs mirkli pasapņot kÄ:
Viņš paņemtu podu, pa taisno uz bodi
Pie smalkÄkÄ skrodera, kur jaunÄkÄs modes
Un tie, kas man koda, nu atdos man godu
Ja izspruktu lode, es izbēgtu sodus
Bet redz, kas par jodu, kur dÄlderi rodas
ParÄdÄs kodes un kÄds mani nodos
Kaut ar zin' vienalga, jo nauda tak valda
Un man tak bÅ«s dÄmas, tÄs burvÄ«gÄs dÄmas
Bet tÄm lÄ«dzi drÄmas, un nav dzÄ«ves rÄmas
Un nav dzÄ«ves rÄmas...?
AttapÄs Atis jau tikai pie ratiem
Bez poda un latiem, vÄ“l brÄ«di viņš stÄv
PÄrdomÄs klusi, atskatÄ«jÄs drusku
Tad pÄrmeta krustu un atsÄka braukt
Bet tie, kam vÄ“l uz lÅ«pÄm piens
Vai mÄcÄ«t var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens
Ir tas, kur iekšÄ griezt?
ČīkstÄ“ja rati uz lielceļa platÄ
Un zirgs galvu kratot padomÄja: "ÄÄÄ
Jau tuvojas nakts, vÄ“l jÄaizved Atis
Jo kur viņš viens pats, nu kaut kÄ tÄ..."
MašÄ«nas rÅ«c un pagalmos ir kaujas
Lēni, lēni, Atis ceļu mēro
Uz pagasta centru ar kumeliņu bēro
Čīkstēja rati un vērojot skatu
Viņš pieglauda matus, un padomÄja: "ÄÄÄ,
VÄ“l jÄtiek lÄ«dz tirgum, jÄpaņem pirkumi
JÄpabaro zirgu, nu, kaut kÄ tÄ..."
GarÄmbraucÄ“ji taurÄ“ un sauc
Apdzen pajūgu, riepas tik kauc, lai kauc
GarÄmbraucÄ“ji taurÄ“ un sauc
Stūri rausta un uzacis rauc, lai rauc
Miests aiz miesta, viss iet kÄ pa sviestu
LÄ«dz vajadzÄ«bas spiests Atis liek zirgam stÄt
StÄv, kaut ko bakstÄs, redz mÄla podu
DomÄ: "kas tas tÄds?", un pieiet tam klÄt
Tai podÄ bij' lati, tas Atim sÄk patikt
Viņš pieglauda matus, un padomÄja: "wow
Te atlikt var tirgu, laist vaÄ¼Ä zirgu
Ir iespÄ“ju virkne", un priekÄ sÄk kaukt
GarÄmbraucÄ“ji taurÄ“ un sauc
"Ko viņš stÄv, te stÄvÄ“t nav ļauts!", nav ļauts
GarÄmbraucÄ“ji taurÄ“ un sauc
"NÄ“, tu paskaties, vai tas nav viens pauts?", jÄ nav
Bet tie, kam vÄ“l uz lÅ«pÄm piens
Vai mÄcÄ«t var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens
Ir tas, kur iekšÄ griest?
Bet tie, kam vÄ“l uz lÅ«pÄm piens
Vai mÄcÄ«t var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens
Ir tas, kur iekšÄ griest?
Hm... tÄtad podÄ bij' lati, kas Atim tÄ patÄ«k
Bet pirms palaist zirgu
No priekiem tiek žirgts
Viņš apsÄ“dÄs mirkli pasapņot kÄ:
Viņš paņemtu podu, pa taisno uz bodi
Pie smalkÄkÄ skrodera, kur jaunÄkÄs modes
Un tie, kas man koda, nu atdos man godu
Ja izspruktu lode, es izbēgtu sodus
Bet redz, kas par jodu, kur dÄlderi rodas
ParÄdÄs kodes un kÄds mani nodos
Kaut ar zin' vienalga, jo nauda tak valda
Un man tak bÅ«s dÄmas, tÄs burvÄ«gÄs dÄmas
Bet tÄm lÄ«dzi drÄmas, un nav dzÄ«ves rÄmas
Un nav dzÄ«ves rÄmas...?
AttapÄs Atis jau tikai pie ratiem
Bez poda un latiem, vÄ“l brÄ«di viņš stÄv
PÄrdomÄs klusi, atskatÄ«jÄs drusku
Tad pÄrmeta krustu un atsÄka braukt
Bet tie, kam vÄ“l uz lÅ«pÄm piens
Vai mÄcÄ«t var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens
Ir tas, kur iekšÄ griezt?
ČīkstÄ“ja rati uz lielceļa platÄ
Un zirgs galvu kratot padomÄja: "ÄÄÄ
Jau tuvojas nakts, vÄ“l jÄaizved Atis
Jo kur viņš viens pats, nu kaut kÄ tÄ..."