Tavas mājas manā azotē

Kaut uz vienu dienu, kaut vai tikai uz vienu

Met mūs uz zemes tālu vai vistālāko galu,

Kur var klāties plāni, ja nepieklājīgs,

Bet citādi dzīve kā kamīns mājīgs,

Viss kā pirmssākumos

Ļaudis alās un ierakumos.



Uz manas ielas

Nav ne mājas, ne sienas,

Nav pat vietas vārtrūmē, bet zini,

Mīļā, tavas mājas manā azotē,

Mīļā, tavas mājas manā azotē.



Kaut uz vienu dienu, kaut vai tikai uz vienu

Dod savas drēbes man, lūk, tev manas un

Metam tās prom.

Divi kaili, bez pasēm un tituliem - vīrs un sieva

Viss kā pirms Kristus, es - Ādams

Un tu - mana Ieva.



Uz manas ielas

Nav ne mājas, ne sienas,

Nav pat vietas vārtrūmē, bet zini,

Mīļā, tavas mājas manā azotē,

Mīļā, tavas mājas manā azotē.



VÄ“l viens mirklis un tu aizlido, es tevi redzu,

Bet nezinu, kurp tu klejo

"Zāle" vai aeroplāns, stikla acīm

Tu lūdz mani dejot.

Lai tā bÅ«tu - šÄ« deja ir pÄ“dÄ“jā, es aizveru acis,

Mēs krītam lejā,

Debesjums, debesjums, šo dienu

Zeme iztiks bez mums.



Uz manas ielas

Nav ne mājas, ne sienas,

Nav pat vietas vārtrūmē, bet zini,

Mīļā, tavas mājas manā azotē,

Mīļā, tavas mājas manā azotē.

Mīļā, tavas mājas manā azotē

Jo mīļā, tavas mājas manā azotē