Uz mola
Brainstorm (Latvian) · KaÄ·Ä“ns, kurš atteicÄs no jÅ«rasskolas [2001]
Uz mola starp kaijÄm, enkuriem un amÄ“bÄm,
Es stÄvu ar viļņiem un cerÄ«bÄm nepiepildÄ«tÄm.
Atdošu visu, kas krÅ«tÄ«s, neprasot pretÄ« nekÄ.
Tikai ceļavÄ“jš ja pÅ«tÄ«s,
Kaijas ņemiet mani līdzi, ja..??
Debesis pret zemi, tÄ vÄ“l nav bijis, tÄ“t!
Saule beidza spīdēt, mēness apmirdzēt.
Zvaigznes pÄri malÄm
Izlieto vairs nesasmelt... jÄ,
Lai no jauna viss sÄktos
Mums bÅ«s jÄsÄk no nekÄ
Turies man ciešÄk,
Mums mēness gaisma būs tilts.
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšÄ.
Un kad aiz mÄkoņiem, mums nebÅ«s ne auksts, ne silts,
No sÄkuma lÄ«dz beigÄm visiem viens tilts
Laika arvien mazÄk,
JoprojÄm esmu gatavs atdot
Lai redzÄ“tu to, kas aiz svÄ«tras, kaut vÄ“lÄk nÄktos nožÄ“lot
Un tas, ko es baidos pat vistumšÄkajos sapņos slÄ“pt,
Tagad stÄv manÄ priekšÄ, un aicina man piederÄ“t
Turies man ciešÄk,
Mums mēness gaisma būs tilts.
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšÄ.
Un kad aiz mÄkoņiem, mums nebÅ«s ne auksts, ne silts,
No sÄkuma lÄ«dz beigÄm visiem viens tilts
MÄ“s atnÄcÄm un kÄds aiziet
Tad mÄ“s aiziesim un nÄks cits
Un tÄ tam, tÄ tam bÅ«s griezties
Kamēr pasaule sev vēl tic
MÄ“s atnÄcÄm un kÄds aiziet
Tad mÄ“s aiziesim un nÄks cits
Un tÄ tam, tÄ tam bÅ«s griezties
KamÄ“r pasaule sev vÄ“l tic, jÄ
Turies man ciešÄk,
Mums mēness gaisma būs tilts.
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšÄ.
Un kad aiz mÄkoņiem, mums nebÅ«s ne auksts, ne silts,
No sÄkuma lÄ«dz beigÄm visiem viens tilts
Uz mola starp kaijÄm, enkuriem un amÄ“bÄm
Es stÄvu ar viļņiem un cerÄ«bÄm nepiepildÄ«tÄm.
Atdošu visu, kas krÅ«tÄ«s, neprasot pretÄ« nekÄ.
Tikai ceļavÄ“jš ja pÅ«tÄ«s,
Kaijas ņemiet mani līdzi, ja..??
Debesis pret zemi, tÄ vÄ“l nav bijis, tÄ“t!
Saule beidza spīdēt, mēness apmirdzēt.
Zvaigznes pÄri malÄm
Izlieto vairs nesasmelt... jÄ,
Lai no jauna viss sÄktos
Mums bÅ«s jÄsÄk no nekÄ
Turies man ciešÄk,
Mums mēness gaisma būs tilts.
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšÄ.
Un kad aiz mÄkoņiem, mums nebÅ«s ne auksts, ne silts,
No sÄkuma lÄ«dz beigÄm visiem viens tilts
Laika arvien mazÄk,
JoprojÄm esmu gatavs atdot
Lai redzÄ“tu to, kas aiz svÄ«tras, kaut vÄ“lÄk nÄktos nožÄ“lot
Un tas, ko es baidos pat vistumšÄkajos sapņos slÄ“pt,
Tagad stÄv manÄ priekšÄ, un aicina man piederÄ“t
Turies man ciešÄk,
Mums mēness gaisma būs tilts.
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšÄ.
Un kad aiz mÄkoņiem, mums nebÅ«s ne auksts, ne silts,
No sÄkuma lÄ«dz beigÄm visiem viens tilts
MÄ“s atnÄcÄm un kÄds aiziet
Tad mÄ“s aiziesim un nÄks cits
Un tÄ tam, tÄ tam bÅ«s griezties
Kamēr pasaule sev vēl tic
MÄ“s atnÄcÄm un kÄds aiziet
Tad mÄ“s aiziesim un nÄks cits
Un tÄ tam, tÄ tam bÅ«s griezties
KamÄ“r pasaule sev vÄ“l tic, jÄ
Turies man ciešÄk,
Mums mēness gaisma būs tilts.
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšÄ.
Un kad aiz mÄkoņiem, mums nebÅ«s ne auksts, ne silts,
No sÄkuma lÄ«dz beigÄm visiem viens tilts
Uz mola starp kaijÄm, enkuriem un amÄ“bÄm