Disharmonija

Ielas vidū guļ kāds vīrs.

Tu garām tam ej,

Tev vienaldzīgs skats.

Man žÄ“l, ka garām Tev ies

Kad gulēsi pats.



Akmens mīl stiprāk kā Tu

Šo dziesmu pat vÄ“jš nodziedātu.



Un tomēr, izbirst stikli,

Kad akmens to skar,

Bet Tu esi kluss

Troksnis sit no kājām;

Nervi trīc,

Bet Tu esi kluss.



Akmens mīl stiprāk kā Tu

Šo dziesmu pat vÄ“jš nodziedātu.



Vai Tevi nespēj traucēt rudens?

Tevi nespēj traucēt nekas.

Tu stāsti, melnā krāsa dominÄ“ par maz,

Vismaz



Akmens mīl stiprāk kā Tu

Šo dziesmu pat vÄ“jš nodziedātu.

Es saku

Akmens mīl stiprāk kā Tu

Šo dziesmu pat vÄ“jš nodziedātu.



Ir tik daudz laba redzēts, dzirdēts, justs,

Akmens mīl stiprāk kā tu,

Šo dziesmu pat vÄ“jš nodziedātu.



Es saku

Akmens mīl stiprāk kā Tu

Šo dziesmu pat vÄ“jš nodziedātu.