E.D. Mikrofons

Kad es biju maķenīt jaunāks,

VÄ“l jaunāks kā tagad tu.

Es rautin rāvos dziedāt,

Lai visi to zinātu.



Tad nejauši satiku mikrofonu,

Viņš teica: "Klau! Nāc pie manis!

Tu vari dziedāt savā aizgaldÄ“,

Bet es to izplatīšu pasaulÄ“."



Es teicu: "Labi! Līkop! Tas der!

Tas iet krastā!"



Pāris dienas vÄ“lāk.

Es prasu: "KāpÄ“c nekas nenotiek?

Es tikai dziedu, dziedu un dziedu,

Bet nevienu tas neinteresē."



Un viņš teica: "Klau!

Mazliet pacieties!"



Es ciešos, ciešos, ciešos.

Vai tikai mani negrib piečakarÄ“t.

Tad es cietos.

Vai tik tu kaut ko nelaid garām? Pats nožÄ“losi!



Es varu ciesties dienu vai divas.

Es varu gaidīt, kad lidos tā,

Bet mikrofons sola un sola, un sola,

Bet solītais nepildās.



Un tad es teicu: "Man līdz kaklam!

Ä’! Mikrofons pīīīīī"