Es gribu

Es zināju pirms viss vÄ“l sākās,

Nav par tevi kaprīzākas

Spilvens spiež un sega par šauru,

Sapnis nekāds un miegs par cauru



Es gribu sajukt prātā no slavas un neprātīgi šķiesties ar naudu

Pavirši sveicināt draugus un sasniegt ekrāna mākslīgo baudu

Es gribu, es gribu, es gribu, es gribu

Es gribu raudāt

Es gribu raudāt



Mans porcelāna eņģelīti,

Cik harmoniski mūsu rīti

Bet tumšās, drūmās rudens naktīs

Būs melliem velliem pilni kakti



Un tad lai dzeltenā prese pieķer mani aiz varena, garena limuzīna rūtīm

Blakus garkājainai būtnei ar uzpumpÄ“tām krūtīm

Es gribu, es gribu, es gribu, es gribu



Es gribu smaidīt

Brīžos, kad cenšos sevi apmānīt

Es varu gaidīt

Kādu, kas nāks mani savaldīt



Es sen vairs neeju uz dejām

Es baudu rodu vecā dzejā

Tur mani, mani draugi – ceļa stabi,

VÄ“l liepas satumst un ir labi



Es gribu sajukt prātā no slavas un neprātīgi šķiesties ar naudu

Pavirši sveicināt draugus un sasniegt ekrāna mākslīgo baudu

Es gribu, es gribu, es gribu, es gribu



Es gribu smaidīt

Brīžos, kad cenšos sevi apmānīt

Es varu gaidīt

Kādu, kas nāks mani savaldīt



Vairs mūsu līgumi nav spÄ“kā

Cik viegli tomÄ“r krist ir lÄ“tā grÄ“kā

Liktenis uz vienas, uz kreisās kājas lÄ“kā



Es gribu smaidīt

Brīžos, kad cenšos sevi apmānīt

Es varu gaidīt

Kādu, kas nāks mani savaldīt



Es gribu raudāt

Es gribu raudāt