Neatgriešanās

Garākā nakts, tumšākā diena

Un vÄ“l rīts – tik pelÄ“ks un garlaicīgs,

Augstākais kalns, galotne mākoņos,

Kur Tu dzīvo un pārnakšÅ†o



Tagad mums jādala smiekli un asaras,

Saule, mēness, ziemas un vasaras,

Septiņas dienas, rīti un vakari,

Vai tas nav par daudz?

Tagad mums jādala jumti un guļvietas

Laimes, lietas un nelietas,

Jādala viss, ko var dalīt un dot,

Jo mÄ“s neatgriezīsimies!



Man laiks celties, kāds var mani modināt

Prieku modinot smelties.

Man laiks doties

Vai kāds vÄ“l man grib pievienoties, piebiedroties.



Mums laiks šķirties, no mājām atvadīties

Solīt atgriezties.

Lūk ir tas kalns, lūk stāvi Tu,

Kaut es tā stāvÄ“t varÄ“tu!

Es skaitu līdz trīs: "Viens, divi trīs"

Tu esi brīva un es esmu brīvs!



Un mums jādala smiekli un asaras,

Saule, mēness, ziemas un vasaras,

Septiņas dienas, rīti un vakari,

Vai tas nav par daudz?

Tagad mums jādala jumti un guļvietas

Laimes, lietas un nelietas,

Jādala viss, ko var dalīt un dot,

Jo mÄ“s neatgriezīsimies!



Mums laiks doties, vai kāds vÄ“l grib pievienoties?