Par podu
Brainstorm (Latvian) · Tur kaut kam ir jābūt [2008]
Pa pasauli mūsu, kur viss ir tik strauji
Mašīnas rūc un pagalmos ir kaujas
LÄ“ni, lÄ“ni, Atis ceļu mÄ“ro
Uz pagasta centru ar kumeliņu bēro
ÄŒīkstÄ“ja rati un vÄ“rojot skatu
Viņš pieglauda matus, un padomāja: "āāā,
VÄ“l jātiek līdz tirgum, jāpaņem pirkumi
Jāpabaro zirgu, nu, kaut kā tā..."
GarāmbraucÄ“ji taurÄ“ un sauc
Apdzen pajūgu, riepas tik kauc, lai kauc
GarāmbraucÄ“ji taurÄ“ un sauc
Stūri rausta un uzacis rauc, lai rauc
Miests aiz miesta, viss iet kā pa sviestu
Līdz vajadzības spiests Atis liek zirgam stāt
Stāv, kaut ko bakstās, redz māla podu
Domā: "kas tas tāds?", un pieiet tam klāt
Tai podā bij' lati, tas Atim sāk patikt
Viņš pieglauda matus, un padomāja: "wow
Te atlikt var tirgu, laist vaļā zirgu
Ir iespÄ“ju virkne", un priekā sāk kaukt
GarāmbraucÄ“ji taurÄ“ un sauc
"Ko viņš stāv, te stāvÄ“t nav ļauts!", nav ļauts
GarāmbraucÄ“ji taurÄ“ un sauc
"NÄ“, tu paskaties, vai tas nav viens pauts?", jā nav
Bet tie, kam vÄ“l uz lūpām piens
Vai mācīt var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens
Ir tas, kur iekšā griest?
Bet tie, kam vÄ“l uz lūpām piens
Vai mācīt var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens
Ir tas, kur iekšā griest?
Hm... tātad podā bij' lati, kas Atim tā patīk
Bet pirms palaist zirgu
No priekiem tiek žirgts
Viņš apsÄ“dās mirkli pasapņot kā:
Viņš paņemtu podu, pa taisno uz bodi
Pie smalkākā skrodera, kur jaunākās modes
Un tie, kas man koda, nu atdos man godu
Ja izspruktu lode, es izbēgtu sodus
Bet redz, kas par jodu, kur dālderi rodas
Parādās kodes un kāds mani nodos
Kaut ar zin' vienalga, jo nauda tak valda
Un man tak būs dāmas, tās burvīgās dāmas
Bet tām līdzi drāmas, un nav dzīves rāmas
Un nav dzīves rāmas...?
Attapās Atis jau tikai pie ratiem
Bez poda un latiem, vÄ“l brīdi viņš stāv
Pārdomās klusi, atskatījās drusku
Tad pārmeta krustu un atsāka braukt
Bet tie, kam vÄ“l uz lūpām piens
Vai mācīt var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens
Ir tas, kur iekšā griezt?
ÄŒīkstÄ“ja rati uz lielceļa platā
Un zirgs galvu kratot padomāja: "āāā
Jau tuvojas nakts, vÄ“l jāaizved Atis
Jo kur viņš viens pats, nu kaut kā tā..."
Mašīnas rūc un pagalmos ir kaujas
LÄ“ni, lÄ“ni, Atis ceļu mÄ“ro
Uz pagasta centru ar kumeliņu bēro
ÄŒīkstÄ“ja rati un vÄ“rojot skatu
Viņš pieglauda matus, un padomāja: "āāā,
VÄ“l jātiek līdz tirgum, jāpaņem pirkumi
Jāpabaro zirgu, nu, kaut kā tā..."
GarāmbraucÄ“ji taurÄ“ un sauc
Apdzen pajūgu, riepas tik kauc, lai kauc
GarāmbraucÄ“ji taurÄ“ un sauc
Stūri rausta un uzacis rauc, lai rauc
Miests aiz miesta, viss iet kā pa sviestu
Līdz vajadzības spiests Atis liek zirgam stāt
Stāv, kaut ko bakstās, redz māla podu
Domā: "kas tas tāds?", un pieiet tam klāt
Tai podā bij' lati, tas Atim sāk patikt
Viņš pieglauda matus, un padomāja: "wow
Te atlikt var tirgu, laist vaļā zirgu
Ir iespÄ“ju virkne", un priekā sāk kaukt
GarāmbraucÄ“ji taurÄ“ un sauc
"Ko viņš stāv, te stāvÄ“t nav ļauts!", nav ļauts
GarāmbraucÄ“ji taurÄ“ un sauc
"NÄ“, tu paskaties, vai tas nav viens pauts?", jā nav
Bet tie, kam vÄ“l uz lūpām piens
Vai mācīt var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens
Ir tas, kur iekšā griest?
Bet tie, kam vÄ“l uz lūpām piens
Vai mācīt var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens
Ir tas, kur iekšā griest?
Hm... tātad podā bij' lati, kas Atim tā patīk
Bet pirms palaist zirgu
No priekiem tiek žirgts
Viņš apsÄ“dās mirkli pasapņot kā:
Viņš paņemtu podu, pa taisno uz bodi
Pie smalkākā skrodera, kur jaunākās modes
Un tie, kas man koda, nu atdos man godu
Ja izspruktu lode, es izbēgtu sodus
Bet redz, kas par jodu, kur dālderi rodas
Parādās kodes un kāds mani nodos
Kaut ar zin' vienalga, jo nauda tak valda
Un man tak būs dāmas, tās burvīgās dāmas
Bet tām līdzi drāmas, un nav dzīves rāmas
Un nav dzīves rāmas...?
Attapās Atis jau tikai pie ratiem
Bez poda un latiem, vÄ“l brīdi viņš stāv
Pārdomās klusi, atskatījās drusku
Tad pārmeta krustu un atsāka braukt
Bet tie, kam vÄ“l uz lūpām piens
Vai mācīt var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens
Ir tas, kur iekšā griezt?
ÄŒīkstÄ“ja rati uz lielceļa platā
Un zirgs galvu kratot padomāja: "āāā
Jau tuvojas nakts, vÄ“l jāaizved Atis
Jo kur viņš viens pats, nu kaut kā tā..."