Paradīzes ābolīši

Rokas man tīras

Mazgājos nevainībā.

PameklÄ“ju sniegavīrus

Siltāk būs diva-tra-ta-tā.



Kā tad, kā tad, tā

Nenotiks nekad

Kā tad, kā tad, tā

Nenotiks nekad



Pirmais bija Dievs,

Tad Ādams un Ieva

Jeb kāds cits vīrs vai sieva.

Tad nācām mÄ“s – Tu un es

Atrasti papardēs.



Pārāk mierīgs sākums

Katrs vārds ir dokumentāls.

Visiem ir tendence steigties,

Es esmu monumentāls.



Kā tad, kā tad, tā

Nenotiks nekad

Kā tad, kā tad,

Nekad, nekad, nekad, nekad!



Bet nav tik traki

Ja naktīs guli

Pa dienu var veidot pakāpienus

Augstāk un augstāk

Cepuri nost, ja Tu turies līdz

MÄ“s būsim tie, kas lāpīs

NÄ“, nÄ“! MÄ“s būsim tie, kas to nepratīs.



Kā tad, kā tad, tā

Nenotiks nekad

Kā tad, kā tad, tā

Nenotiks nekad



Pirmais bija Dievs,

Tad Ādams un Ieva

Jeb kāds cits vīrs vai sieva.

Tad nācām mÄ“s – Tu un es

Atrasti papardēs.