Plaukstas lieluma pavasaris

Diena sākas, kāpju uz svariem –

Manis pietiks vēl diviem pavasariem

Piere rievās, kaujas pozā

Mīļotā, noņem tās brilles rozā



Un kad modīsies no rīta

Kā pÄ“c darba padarīta,

Ķers pie kabatas – ne miņas

Visas pazaudētas – atslēdziņas



Aha, dzīve kā interviju svari,

Aha, "Un kā tev iet un ko tu dari?"

Es raustu plecus, saku: "Gaidu

Plaukstas lieluma pavasari"



MÄ“les karstas, vārdi kad trinas

Tā mÄ“s dzīvojam, tā mÄ“s svinam

Kā pÄ“c kaujas, rudzu lauks uz kraujas

Viens otru mÄ“s, kur smÄ“lām saujās



Un kad modīsies no rīta

Kā pÄ“c darba padarīta,

Ķers pie kabatas – ne miņas

Visas pazaudētas – zelta atslēdziņas



Aha, likās nekad, bet ir jau klāt

Aha, un tūlīt iemācīsies staigāt,

Aha, un ko ar mums, ar mums darīs

Plaukstas lieluma pavasaris



Aha, dzīve kā interviju svari,

Aha, "Un kā tev iet un ko tu dari?"

Aha, es raustu plecus, saku: "gaidu

Plaukstas lieluma pavasari"



Aha

Plaukstas lieluma pavasari



Aha, likās nekad, bet ir jau klāt

Aha, un kā gan man to bija zināt,

Aha, un ko ar mums, ar mums darīs

Plaukstas lieluma pavasaris



Aha, lalalalalalalala

Aha, umparam

Jēhēhē

Plaukstas lieluma pavasaris



Un kā gan mums to bija zināt?