Polka

KamÄ“r būšu dzīvs,

Man acu priekšā rādās kāds vīrs,

Tas stāv un brauc, un sauc vairāk kā skaļi.



Jo vienaldzīgs tam viss.

Kas bija, būs un ir noticis.

Man žÄ“l, ka Dievs to redz un neliekās manām.



Kauns būs teikt

Kad melna krāsa dienu nāks sveikt

Šis stāsts par to, ka ir vÄ“l ļaudis bez Ä“nām.



KamÄ“r būšu dzīvs,

Man acu priekšā rādās kāds vīrs,

Tas stāv un brauc, un sauc vairāk kā skaļi.

KamÄ“r kāds raud, kamÄ“r mīl Jūs,

CilvÄ“ks bez Ä“nas vienmÄ“r būs.

KamÄ“r kāds raud, kamÄ“r mīl Jūs,

CilvÄ“ks bez Ä“nas kaut kur vienmÄ“r būs.



Tā viņš iet.

Tas ir cilvēks bez ēnas,

Viņš jau sen vairs nedzird,

Viņa acis ir mēmas.

Es jūtu tik daudz un vÄ“l vairāk

Nekā prāts vien spÄ“jīgs tvert.

Un es zinu, es zinu, ka es zinu, ka tas ir tā.

Es jūtu tik daudz un vÄ“l vairāk

Nekā prāts vien spÄ“jīgs tvert.

Jo es zinu, es zinu, es zinu, ka tas ir tā.



Tā viņš iet,

Tas ir cilvēks bez ēnas.

Viņš jau sen vairs nedzird,

Viņa acis ir mēmas.

Tā viņš iet,

Tas ir cilvēks bez ēnas.

Viņš jau sen vairs nedzird,

Viņa acis ir mēmas.

Tā viņš iet.