Tavas mājas manā azotÄ“

Kaut uz vienu dienu, kaut vai tikai uz vienu

Met mūs uz zemes tālu vai vistālāko galu,

Kur var klāties plāni, ja nepieklājīgs,

Bet citādi dzīve kā kamīns mājīgs,

Viss kā pirmssākumos

Ļaudis alās un ierakumos.



Uz manas ielas

Nav ne mājas, ne sienas,

Nav pat vietas vārtrūmÄ“, bet zini,

Mīļā, tavas mājas manā azotÄ“,

Mīļā, tavas mājas manā azotÄ“.



Kaut uz vienu dienu, kaut vai tikai uz vienu

Dod savas drÄ“bes man, lūk, tev manas un

Metam tās prom.

Divi kaili, bez pasÄ“m un tituliem - vīrs un sieva

Viss kā pirms Kristus, es - Ä€dams

Un tu - mana Ieva.



Uz manas ielas

Nav ne mājas, ne sienas,

Nav pat vietas vārtrūmÄ“, bet zini,

Mīļā, tavas mājas manā azotÄ“,

Mīļā, tavas mājas manā azotÄ“.



VÄ“l viens mirklis un tu aizlido, es tevi redzu,

Bet nezinu, kurp tu klejo

"Zāle" vai aeroplāns, stikla acīm

Tu lūdz mani dejot.

Lai tā būtu - šī deja ir pÄ“dÄ“jā, es aizveru acis,

MÄ“s krītam lejā,

Debesjums, debesjums, šo dienu

Zeme iztiks bez mums.



Uz manas ielas

Nav ne mājas, ne sienas,

Nav pat vietas vārtrūmÄ“, bet zini,

Mīļā, tavas mājas manā azotÄ“,

Mīļā, tavas mājas manā azotÄ“.

Mīļā, tavas mājas manā azotÄ“

Jo mīļā, tavas mājas manā azotÄ“