Un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi

"...un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi."

Tā lūk pasaka beidzas,

Kad stāstītājs nolicis stāstāmo,

Atpakaļ ikdienā steidzas.



Bet pasaka vÄ“l nebūt nav galā

Ne princesītei, ne princim.

"Un tālāk

Nu kas tad notika tālāk -

Katrs grib zināt un tincina.



Tālāk, manu mīļum, nāk pelÄ“ki gadi,

par kuriem pasakas klusē,

Reizēm piebilstot: "Viņiem bija daudz bērnu..."

Bet sirdis un gredzeni

RūsÄ“ja



Princesei - krunciņas, princim - mīļākās...

(to gan nemÄ“dzam stāstīt,

vien klusÄ“jot paaijāt, mierināt,

paņemt klÄ“pī, mīļot un glāstīt,



MÄ“mi lūdzot, lai labāk vairs nejautā,

Lai paliek pasaku pilī,

Kur viņi dzīvo ilgi, laimīgi,

un notiek brīnumi zili).