Uz mola
Brainstorm (Latvian) · KaķÄ“ns, kurš atteicās no jūrasskolas [2001]
Uz mola starp kaijām, enkuriem un amÄ“bām,
Es stāvu ar viļņiem un cerībām nepiepildītām.
Atdošu visu, kas krūtīs, neprasot pretī nekā.
Tikai ceļavÄ“jš ja pūtīs,
Kaijas ņemiet mani līdzi, ja..??
Debesis pret zemi, tā vÄ“l nav bijis, tÄ“t!
Saule beidza spīdÄ“t, mÄ“ness apmirdzÄ“t.
Zvaigznes pāri malām
Izlieto vairs nesasmelt... jā,
Lai no jauna viss sāktos
Mums būs jāsāk no nekā
Turies man ciešāk,
Mums mÄ“ness gaisma būs tilts.
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā.
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
Laika arvien mazāk,
Joprojām esmu gatavs atdot
Lai redzÄ“tu to, kas aiz svītras, kaut vÄ“lāk nāktos nožÄ“lot
Un tas, ko es baidos pat vistumšākajos sapņos slÄ“pt,
Tagad stāv manā priekšā, un aicina man piederÄ“t
Turies man ciešāk,
Mums mÄ“ness gaisma būs tilts.
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā.
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
MÄ“s atnācām un kāds aiziet
Tad mÄ“s aiziesim un nāks cits
Un tā tam, tā tam būs griezties
Kamēr pasaule sev vēl tic
MÄ“s atnācām un kāds aiziet
Tad mÄ“s aiziesim un nāks cits
Un tā tam, tā tam būs griezties
KamÄ“r pasaule sev vÄ“l tic, jā
Turies man ciešāk,
Mums mÄ“ness gaisma būs tilts.
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā.
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
Uz mola starp kaijām, enkuriem un amÄ“bām
Es stāvu ar viļņiem un cerībām nepiepildītām.
Atdošu visu, kas krūtīs, neprasot pretī nekā.
Tikai ceļavÄ“jš ja pūtīs,
Kaijas ņemiet mani līdzi, ja..??
Debesis pret zemi, tā vÄ“l nav bijis, tÄ“t!
Saule beidza spīdÄ“t, mÄ“ness apmirdzÄ“t.
Zvaigznes pāri malām
Izlieto vairs nesasmelt... jā,
Lai no jauna viss sāktos
Mums būs jāsāk no nekā
Turies man ciešāk,
Mums mÄ“ness gaisma būs tilts.
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā.
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
Laika arvien mazāk,
Joprojām esmu gatavs atdot
Lai redzÄ“tu to, kas aiz svītras, kaut vÄ“lāk nāktos nožÄ“lot
Un tas, ko es baidos pat vistumšākajos sapņos slÄ“pt,
Tagad stāv manā priekšā, un aicina man piederÄ“t
Turies man ciešāk,
Mums mÄ“ness gaisma būs tilts.
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā.
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
MÄ“s atnācām un kāds aiziet
Tad mÄ“s aiziesim un nāks cits
Un tā tam, tā tam būs griezties
Kamēr pasaule sev vēl tic
MÄ“s atnācām un kāds aiziet
Tad mÄ“s aiziesim un nāks cits
Un tā tam, tā tam būs griezties
KamÄ“r pasaule sev vÄ“l tic, jā
Turies man ciešāk,
Mums mÄ“ness gaisma būs tilts.
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā.
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
Uz mola starp kaijām, enkuriem un amÄ“bām